Latvijas un Kazahstānas futbola čempionvienību un pašreizējo vicelīderu cīņā "Riga" mājās atspēlējās, tomēr nenospieda pērno Čempionu līgas dalībnieci Almati "Kairat", Konferences līgas fāzē debitējot ar neizšķirtu 1:1.

Ar kapteiņa apsēju laukumā devās Raivis Jurkovskis, kuram šoreiz vieta bija aizsardzības kreisajā malā. "Uzskatu, ka divi zaudēti punkti, nevis viens iegūts. Mums bija daudz vairāk momentu, lai šo spēli uzvarētu. Otrais puslaiks mums, manuprāt, bija labāks nekā pirmais. Bijām daudz viņu laukuma pusē, radījām iespējas, viņi daudz nosēdās aizsardzībā un izskrēja tikai dažos pretuzbrukumos," portālam Sportacentrs.com sacīja Jurkovskis, kuram decembrī apritēs 30 gadu.

"Mūsu uzdevums bija censties vairāk spēlēt caur malām, jo viņi ļoti piesātināja centru. Viņiem centrā bija daudz spēlētāju, ja tur atņemtu bumbu, tad uzreiz būtu pretuzbrukums. Aizsardzībā bija jāuzmanās no viņu uzbrucēja [Edmilsona] un desmitnieka [Gvala]. Viņiem ir ļoti spēcīgi uzbrūkošie spēlētāji, arī pieredzējis, 39 gadus vecs aizsargs. Bija jāuzmanās no spāņa piespēlēm – viņam patika rādīt, ka sitīs, un izdarīt slēptās piespēles starp līnijām. Uzbrucējam nedrīkstēja dot daudz brīvības, jo viņš daudz sit pa vārtiem no jebkuras pozīcijas.

Mana pendele? Redzēju, ka viņi dod piespēli starp līnijām, pārķēru, uztaisīju pirmo pieskārienu, taisīju soli un diemžēl paslīdēju. Tad jau trāpīju pretiniekam pa kājām. Pendele bija - kad aizgāja skatīties, man īpašu ilūziju nebija. Taču nezinu, kā tiesneši skatās, - ja uzskatīja, ka tas bija nejauši, varbūt arī neiedotu. Pēc tam man pienāca un paskaidroja, ka viņš redzēja, ka es paslīdēju, tādēļ nedos man nekādu kartīti, bet pendele ir.

Arī pēc pendeles turpinājām spēli tā, kā bijām plānojuši spēlēt. Protams, nekad negribas sākt spēli ar 0:1, bet turējāmies pie sava plāna, diezgan ātri atsitām vārtus atpakaļ un vēl nopelnījām pendeli, ko diemžēl neizmantojām. Nedomāju, ka neiesistā pendele bija atslēgas moments, jo mums arī pēc tam bija daudz iespēju. Brīžiem pietrūka pēdējās piespēles, brīžiem, tieši otrādi, vajadzēja iedot vēl vienu papildu piespēli, lai sitiena pozīciju uzlabotu. Kā ir, tā ir.

Līgas fāzē sajūta, protams, ir īpašāka. Līdz tam sēdējām pie televizora un skatījāmies tieši šīs spēles, bet tagad paši tajās piedalījāmies. Jebkuram spēlētājam spēlēšana šādos turnīros ir viens no sapņiem. Man personīgi gan šķiet, ka ungāri [ETO] bija spēcīgāki par "Kairat", bet tad jau vēlāk redzēsim, cik daudz punktu "Kairat" iegūs. Ungāriem bija individuāli spēcīgāki spēlētāji, viņi tik ļoti aizsardzībā nenosēdās, un mājas spēle pret viņiem, manuprāt, bija grūtāka ["Riga" uzvarēja ar 1:0, viesos 1:1 – A.S.].

Mērķis? Es gāju uz to, ka mums ir jāuzvar visās spēlēs. Šodien diemžēl jau neuzvarējām. Jāiet tālāk un jācenšas uzvarēt nākamajās. Šī ir iespēja, kas mums ir jāizmanto, nekādas piesardzības nav. Jāiet laukumā, jāspēlē sava spēle, jāizmanto savi momenti, un tad jau tie punkti nāks. "Pafos"? Izbraukuma spēle pret viņiem varētu būt otrais grūtākais mačs [pēc mājas spēles pret "Atalanta"], tad jau redzēsim, kā mums tur klāsies – darīsim visu, lai uzvarētu. [Sarunas laikā "Pafos" jau mača ievadā Bergamo zaudēja ar 0:2] Pret "Atalanta" grūti būs visiem. Varbūt pat labi, ka pret viņiem spēlēsim mājās, jo laukuma kvalitāte rudens periodā vairs nav tā labākā, tad vispār jau būs ziema.

Joprojām svarīgas spēles ir arī Virslīgā – joprojām ceram, ka RFS kaut kur paklups. Lai mēs vēl varētu kļūt par čempioniem, mums Virslīgā ir jāuzvar katrā spēlē."