“Elme Messer” Baltijas līgā volejbolā sievietēm (BLVS) pēc broznas godalgu izcīnīnšanas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) komandas galvenā trenere Inguna Minusa norādīja, ka uzvara izcīnīta ar komandas kopējo spēli, kā arī RSU bijusi arī labāka fiziskā sagatavotība, informē Latviajs Volejbola federācija.

Iepriekš ziņojām, ka pēc sestdien ciestā sāpīgā zaudējuma pusfinālā "Rīgas Stradiņa Universitāte" svētdien ar 3-1 (27:29, 25:19, 25:23, 25:23) negaidīti pārspēja Raes vienību un izcīnīja atkal bronzas godalgas.

“Vinnējām šodien ar komandas kopējo spēli. Bija kritumi un kāpumi, bet neviena spēlētāja laukumā “nepazuda”. Gan laukumā, gan uz rezervistu soliņa esošās spēlētājas visu laiku viena otru atbalstīja un dzina uz priekšu,” uzvaru “bronzas” spēlē komentēja RSU komandas galvenā trenere Inguna Minusa. “Izanalizējām gan vakardienas, gan pamatturnīra spēles. Meitenes izpildīja spēles uzdevumu. Lai arī īstermiņā varbūt kādas iestrādes nedarbojās, ilgtermiņā turpinājām darboties pēc plāna, lai pēc iespējas vairāk apgrūtinātu darbu pretinieču cēlājai. Tāpēc komandas līderes Kivilo uzbrukumi bija retāki, un arī Allorgai piespēlētās bumbas nebija tik parocīgas, kas mums bieži deva iespēju pēc viņas uzbrukumiem nospēlēt aizsardzībā.”

“Salīdzinot ar Jiri komandu, es teiktu, ka mums ir labāka fiziskā sagatavotība, jo pēc vakardienas pieciem un šodienas četriem setiem izskatījāmies labāk. Trāpījām ar formas pīķi. Paldies Andrim Eikenam par to!” norādīja trenere, piebilstot, ka pagājušā gada čempiones, kuras pamatturnīrā bija uzvarējušas visās 16 spēlēs, divreiz trijos setos apspēlējot arī RSU komandu, iespējams, nebija rēķinājušās ar kādas komandas spēju viņas uzvarēt.

“Finālčetrinieka turnīrs bija ļoti emocionāls un vērtīgs – parādījām, ka varam spēlēt augstā līmenī, lai gan ne viss līdz galam izdevās vakar. Visa Baltijas līgas sezona bija ar kāpumiem un kritumiem, bet tā deva daudz pieredzes un saliedēja komandu īstajā brīdī,” par aizvadīto Baltijas līgas sezonu saka RSU komandas cēlāja Elvita Dolotova. “Spilgti atmiņā palika vakardienas spēle, kad setos bijām vadībā ar 2-0, bet diemžēl zaudējām 2-3. Tas bija sāpīgs brīdis, un vakardien bija ļoti grūti aizmigt, bet tas bija ļoti pamācoši. Tāpat atcerēšos arī komandas cīņassparu līdz pēdējam punktam un par zaudējumu nevienai komandas biedrenei neko nevar pārmest.”

“Vakar uzbrukumu veidošana sākumā bija vieglāka, spēle ritēja brīvāk, un pirmajos divos setos uzbrukumā darījām, ko gribējām. Šodien pretinieces bija labākas, bloks – augstāks, un mums pašām nācās vairāk cīnīties un atrast labākus risinājumus uzbrukumā,” par uzbrukumu veidošanu abās turnīra dienās saka cēlēja. “Komandu es raksturotu kā cīnītājas – pat sarežģītos brīžos nepadevāmies. Grūti izcelt vienu spēlētāju, jo katra deva savu ieguldījumu, bet patīkami pārsteidza tas, kā visas atbalstījām viena otru līdz galam.”