Pasaules kausa izcīņā futbolā triumfēja Spānijas izlase, un grūti atrast argumentus, lai apšaubītu Spānijas nopelnīto panākumu. Pēc turnīra tiek slavēta gan Spānijas izlases aizsardzība, gan disciplīna, gan vienotība, gan saspēlētība. Taču vārdi ir viena lieta. Kā tas viss izskatās bezkaislīgos skaitļos? Par to šajā materiālā, kurā novērots arī šķietami neiespējams statistikas kuriozs - Japānas izlases futbolists Kamada pamanījās tikt pie 200% realizētiem sitieniem pa vārtiem.

Vienīgā izlase Pasaules kausa finālturnīrā, kas prata gūt vārtus pret čempioni Spāniju, bija Beļģija. Beļģi to paveica ceturtdaļfinālā, kurā piekāpās ar 1:2, izšķirošos vārtus ielaižot 88. minūtē.

Vienīgā izlase Pasaules kausa finālturnīrā, kas prata nezaudēt Spānijai, bija... Kaboverde. Tas notika turnīra pašā ievadā, spēlējot neizšķirti 0:0. Kaboverde turklāt pamanījās veikt vairāk sitienu pa Spānijas vārtiem nekā Argentīna finālmačā. Kaboverdei savā lieliskajā neizšķirtā bija seši sitieni vārtu virzienā, Argentīnai finālā (turklāt vēl arī papildlaikā) - tikai divi.

Spānijas izlase guva 14 vārtus astoņās spēlēs. Tā nav nekāda superrezultativitāte - vidēji 1.75 vārti vidēji spēlē. Daudz rezultatīvāk spēlēja vairākas citas izlases ar Angliju un Franciju priekšgalā, kuras abas guva 20 vārtus, un krietni priekšā bija arī tā pati Beļģija ar vidēji spēlē gūtiem 2.3 vārtiem. Taču Spānija ielaida tikai vienus vārtus astoņās spēlēs, un šajā rādītājā tai konkurentu nebija.

Interesanti gan atzīmēt, ka tieši no Spānijas bija sagaidāms vislielākais vārtu birums. Tā sauktajā xG statistikā, proti, paredzamo vārtu guvumu skaitā, Spānija bija līdere ar xG rādītāju 17.5, kas nozīmē, ka spāņi iesita mazāk vārtus nekā bija radījuši sev iespējas. Francijai (xG 16.8) un Anglijai (xG 15.5) tieši pretēji - savas iespējas tika izmantotas daudz sekmīgāk nekā rādīja statistika. Protams, Anglijas un Francijas sakarā jāņem vērā tā anomālija, par kādu izvērtās bronzas spēle (6:4 Anglijas labā).

Spānija bija pārliecinoša līdere gan piespēļu skaita ziņā, gan precizitātē - statistika, ar ko nevienu nepārsteigsi. Spānijas piespēļu precizitāte bija 90.6%. Viens pats Rodri šajā finālturnīrā veica vairāk rezultatīvu piespēļu (774) nekā Kataras un Jordānijas izlases (attiecīgi708 un 694 piespēles).

Spānija bija turnīra līdere arī veikto centrējumu skaita ziņā - tā veica 178 centrējumus, kamēr Anglijai, kas stereotipiski pazīstama tieši ar uz centrējumiem bāzētu futbola stilu, bija 175 centrējumi. Taču īstā līdere šajā rādītājā bija pavisam cita - Kanādas izlase veica 158 centrējumus tikai piecās aizvadītās spēlēs jeb vidēji 31.6 centrējumus spēlē. Vidēji ik pēc trim spēles minūtēm Kanādas izlase veica centrējumu pretinieku soda laukuma virzienā!

Vēl viena statistika, ar ko nevienu nepārsteigsi - rupjākā izlase šajā turnīrā bija Argentīna. Tā veica 113 pārkāpumus. Vidēji spēlē tikpat bieži (vidēji 14.5 reizes) noteikumus gan pārkāpa arī Šveice, taču Argentīna bija pārliecinoša līdere arī brīdinājumu skaita ziņā (15), kamēr otrajā vietā šajā rādītājā bija Ēģipte (12 brīdinājumi). Interesanti, ka gan Ēģipte, gan Šveice savu disciplināro statistiku visvairāk pabojāja savās spēlēs tieši pret Argentīnu. Ēģiptei pret Argentīnu bija četri brīdinājumi, Šveicei pret Argentīnu bija 18 noteikumu pārkāpumi.

Savukārt izlase, kas visbiežāk dzīvoja "aizmugurē", bija Kolumbija. Kolumbijai piecos mačos tikai fiksētas 19 aizmugures situācijas (vidēji spēlē 3.8). Kolumbijas uzbrucējs Luiss Diass aizmugurē nonāca deviņas reizes, kamēr Kiljanam Mbapē un Lamīnam Jamalam, kuri aizvadīja pa trim spēlēm vairāk, bija pa septiņām aizmugurēm.

PK izlašu statistika

V.	Valsts	Vārti		V.	Valsts	Iel. Vārti		V.	Valsts	Sitieni		V.	Valsts	Piespēļu %
1.	Anglija	20		1.	Spānija	1		1.	Spānija	140		1.	Spānija	90.6%
1.	Francija	20		1.	Kolumbija	1		2.	Francija	139		2.	Alžīrija	90.2%
3.	Argentīna	19		3.	Austrālija	3		3.	Anglija	118		3.	Portugāle	90.0%
4.	Spānija	14		3.	Dienvidkoreja	3		4.	Argentīna	115		4.	Brazīlija	89.7%
4.	Beļģija	14		3.	Meksika	3		5.	Beļģija	112		5.	Argentīna	89.5%
6.	Norvēģija	13		3.	Portugāle	3		6.	Kolumbija	94		6.	Vācija	89.5%

Mbapē iegūtais Zelta bucis, pateicoties desmit vārtu guvumiem, jau ticis plaši aprakstīts. Viņš desmit vārtus pamanījās iesist ar xG statistikas rādītāju 6.54, kas bija augstākais šajā turnīrā. Vēl efektīgāks bija Usmans Dembelē, kurš ar xG rādītāju 2.1 pamanījās tikt pie sešiem vārtu guvumiem. Savukārt turnīra sliktākā momentu realizācija šoreiz bija citam Francijas spēlētājam - Maiklam Olisē bija xG rādītājs 2.34 (15. lielākais turnīrā), kas nozīmē, ka no viņa tika sagaidīti 2-3 vārtu guvumi, taču dzīvē izvērtās tā, ka Olisē vārtus tā arī neguva.

Tiesa, Olisē paliks futbola vēsturē kā PK 2026 labākais rezultatīvo piespēļu meistars - pēc viņa piespēlēm tika gūti septiņi vārti. Nevienam citam spēlētājam šajā turnīrā nebija vairāk par četrām rezultatīvām piespēlēm.

Olisē veica 20 sitienus vārtu virzienā, kas bija sestais augstākais rādītājs turnīrā, tikpat bieži sita arī Dembelē, kamēr līderis šajā ziņā bija Mbapē ar 41 sitienu vārtu virzienā. Mbapē sitienu realizācijas procents bija 24%, Dembelē - 30%, kamēr Belingems un Holanns ar vārtu guvumiem pabeidza 37% savu sitienu pa vārtiem.

Viņi visi gan var tikai pienest ūdeni Japānas futbolistam Daiči Kamadam. Viņa sitienu realizācijas procents bija matemātiski neiespējamie 200%! Vēl it kā neiespējamāk - viņš nemaz neveica nevienu sitienu vārtu rāmī visa turnīra gaitā. Bet tomēr viņam ir divi vārtu guvumi.

"Crystal Palace" futbolists Kamada palīdzēja Japānai tikt pie neizšķirta pret Nīderlandi, kad pēc partnera sitiena bumba atsitās pret viņa galvu un mainīja virzienu, nonākot vārtos. Līdzīgs stāsts arī uzvarā pār Tunisiju - partneris veica piespēli gar vārtiem, Kamada bija divcīņā ar aizsargu, un, viņam pašam nemaz nemanot, bumba atsitās pret viņa kāju un ielidoja vārtos. Tad nu arī šāda superefektivitāte - visa turnīra gaitā viņam tikai viens sitiens vārtu virzienā un attiecīgi 200% momentu realizācija.

FIFA piedāvā arī vēl vairākus citus apkopotos statistikas rādītājus, piemēram, sitienus ar galvu. Šajā rādītājā līderis ir argentīnietis Aleksis Alisters, kurš veica deviņus šādus sitienus, kamēr pa septiņiem bija Holannam, Raulam Himenesam no Meksikas un Kajam Havercam no Vācijas.

Visgarāko distanci laukumā turnīra gaitā veica Rodri - astoņās spēlēs viņš laukumā noskrēja 96 kilometrus. Savukārt tiem, kas uzskata, ka Mesi finālturnīrā tikai pastaigājās pretinieku laukuma pusē, jāņem vērā fakts, ka viņš ar astoņās spēlēs veiktiem 64.4 kilometriem šajā rādītājā bija salīdzinoši augstajā 27. vietā turnīrā.

Savukārt turnīra ātrākā spēlētāja gods ir Mbapē rīcībā - viņa maksimālais ātrums tika fiksēts 37.6 km/h, kamēr otrs ātrākais bija Zviedrijas spēlētājs Antonijs Elanga ar maksimālo skrējiena ātrumu 37.1 km/h. Paskaidrojot šos skaitļus, var kontekstam minēt, ka pasaules rekordskrējienā Juseinam Boltam bija vidējais ātrums 37.6 km/h un maksimālais ātrums 44.72 km/h.

Pk individuālā statistika

V.	Spēlētājs	Vārti		V.	Spēlētājs	Rez.piesp.		V.	Spēlētājs	xG
1.	K. Mbapē (FRA)	10		1.	M. Olisē (FRA)	7		1.	K. Mbapē (FRA)	6.54
2.	L. Mesi (ARG)	8		2.	M. Odegors (NOR)	4		2.	L. Mesi (ARG)	6.18
3.	Dž. Belingems (ENG)	7		2.	K. Mbapē (FRA)	4		3.	Ē. Holanns (NOR)	4.62
4.	Ē. Holanns (NOR)	7		2.	B. Diass (MAR)	4		4.	M. Ojarzabals (ESP)	4.33
5.	U. Dembelē (FRA)	6		2.	B. Gimarainss (BRA)	4		5.	Dž. Belingems (ENG)	3.92
6.	H. Keins (ENG)	6		2.	L. Mesi (ARG)	4		6.	H. Keins (ENG)	3.69

V.	Spēlētājs	Sitieni		V.	Spēlētājs	Sitieni rāmī		V.	Spēlētājs	Prec.piesp
1.	K. Mbapē (FRA)	41		1.	K. Mbapē (FRA)	23		1.	Rodri (ESP)	747
2.	L. Mesi (ARG)	35		2.	L. Mesi (ARG)	19		2.	P. Kubarsi (ESP)	668
3.	L. Jamals (ESP)	27		3.	Dž. Belingems (ENG)	13		3.	A. Laporte (ESP)	618
4.	M. Ojarzabals (ESP)	23		4.	Ē. Holanns (NOR)	12		4.	L. Paredess (ARG)	532
4.	H. Keins (ENG)	23		4.	L. Jamals (ESP)	12		5.	M. Geji (ENG)	514
6.	K. de Breine (BEL)	20		4.	M. Ojarzabals (ESP)	12		6.	E. Fernandess (ARG)	480

Izmantotie resursi:
fifa.com