Kārļa Reišuļa pjedestāls MX2 pasaules čempionāta posmā Loketā pierādīja, ka viņš ir pelnījis vietu vadošo braucēju pulkā, un latviešu sportists to apstiprināja jau nedēļu vēlāk Lommelas smiltīs. Lai gan pēc divām ceturtajām vietām braucienos viņam nedaudz pietrūka līdz vēl vienam pjedestālam, "Yamaha" rūpnīcas braucējs atkal nodemonstrēja ātrumu, lielisku fizisko sagatavotību un pārliecību, nostiprinot savas pozīcijas MX2 klases elitē. Pēc kārtējās lieliskās nedēļas nogales portāls "Gatedrop.com" aprunājās ar Kārli par ziemas laikā piedzīvotajām pārmaiņām, brāļa Jāņa lomu viņa izaugsmē, cīņām pasaules čempionāta galvgalī un Latvijas pārstāvēšanu Nāciju motokrosā.

Kārli, Loketā tev bija pjedestāls, un šoreiz neizdevās atkārtot to pašu, taču kopumā droši vien esi patiešām apmierināts, ka sper ļoti lielus soļus uz priekšu...

Kārlis Reišulis: "Jā, Loketas nedēļas nogale bija patiešām fantastisks "Grand Prix", izcīnot trešo vietu kopvērtējumā un pirmo reizi kāpjot uz pjedestāla. Arī Lommelas nedēļas nogale pagāja ļoti labi, abos braucienos finišēju ceturtais, tikai sliktie starti liedza tikt uz pjedestāla, bet pati cīņa bija lieliska. Man bija vairākas labas cīņas ar savu brāli un citiem braucējiem trasē, kā arī liels paldies manam balstiekārtas speciālistam, kurš sagatavoja jaunus regulējumus šai dienai, kas, manuprāt, man ļoti palīdzēja braucienos."

Loketa un Lommela ir divas pilnīgi dažādas pasaules, pilnīgi atšķirīgi apstākļi, un tu abās vietās biji priekšgalā. Vai esi priecīgs, ka spēj braukt visās šajās dažādajās trasēs un parādīt labu potenciālu abās?

K.R.: "Bija patiešām labi iegūt augstu pozīciju Loketā, jo jau kopš tā brīža tas bija sava veida galvenais mērķis - sagatavoties Lommelai. Kā tu zini, tas ir viens no smagākajiem "Grand Prix", tāpēc bija patiešām jauki, ka es tur varēju tikt uz pjedestāla, un tikmēr vienkārši sagatavoties nākamajai nedēļas nogalei smiltīs."

Viena lieta, ko es pamanīju, īpaši pirmajā braucienā - pēdējās desmit minūtes tu biji patiešām, patiešām spēcīgs. Varbūt, teiksim tā, pirms gada pēdējās desmit minūtes bija joma, kurā tev bija jāuzlabo sniegums. Vai tas ir kaut kas, pie ka esi strādājis, un vai tagad esi apmierināts ar savu tempu visa brauciena garumā?

K.R.: "Jā, temps ir labs. Arī otrajā braucienā es ķēru puišus priekšgalā, bet pēdējos pāris apļos nedaudz atsitos pret valni, taču kopumā - jā, jūtu, ka pagājušajā ziemā esmu ievērojami uzlabojis savu fizisko sagatavotību, vienkārši braukšanu un visu pārējo. Arī psiholoģiskajā ziņā jūtu lielāku pārliecību pateicoties treniņiem, ko esmu veicis, tāpēc ir patīkami redzēt, ka tas ir uzlabojies sezonas gaitā."

Vai ir kaut kas radikāls, ko tu mainīji ziemā, vai tik vienkārši - smags darbs?

K.R.: "Jā, tas bija tikai smags darbs, un mans brālis visu laiku bija blakus, dzenot mani uz priekšu."

Vai viņš nebija kopā ar tevi arī citās ziemās?

K.R.: "Nē, citās ziemās es viņu redzēju reti, bet šoziem mēs katru dienu bijām kopā, katru dienu trenējāmies kopā, ēdām, mums bija vienāda programma un viss pārējais. Tāpēc man bija kāds, ar ko gandrīz tieši salīdzināt lietas, ko dari, un tu vari redzēt, kuras lietas ir labākas vai varbūt ne tik labas. Viņš vienkārši bija te un dzina mani uz priekšu visu ziemu."

Tu runāji par pārliecību - cik svarīga tā ir? Vai tu sāc tagad ticēt, ka vari braukt tieši vadošajā grupā, un cik lielu atšķirību tas īsti rada?

K.R.: "Tas noteikti palīdz iegūt lielāku pārliecību. Agrāk man, manuprāt, tās pietrūka, varbūt ne tik traki, bet iegūt šo papildu stimulu vienmēr ir patīkami. Tā ir viena lieta, kas palīdz sacensībās būt sev pašam, vienkārši justies labi trasē. Tas palīdz tev noticēt, ka darbs, ko esi ieguldījis, piemēram, nedēļas laikā vai ziemā, atmaksājas - tā ir pati svarīgākā lieta."

Cik aizraujoši ir cīnīties ar savu jaunāko brāli? Tam jābūt diezgan lieliski, dalīties šajā stāstā ar viņu, un tagad, kad jūs diezgan daudz cīnāties viens ar otru. Bija pagājis gads kopš laika, kad jūs pēdējo reizi cīnījāties kopā, tāpēc, vai ir forši cīnīties ar viņu un tajā pat laikā arī ar pasaules labākajiem braucējiem?

K.R.: "Jā, tas ir jauki. Kā jau es teicu, kad mans brālis ir šeit, cīnās ar mani, kopā ar mani, kā arī ar pasaules labākajiem 250 kubikcentimetru klases braucējiem, tā ir patiešām jauka sajūta. Tā ir viena lieta, ka tu esi tur augšā, un otrā lieta ir tā, ka tev blakus ir tavs brālis. Viņš arī ir tāds, es nezinu, kā to pateikt - viņš neļaus man viegli tikt garām vai jebkuram citam, viņš būs tur, lai cīnītos, lai apsteigtu, lai darītu visu savā labā. Ir jauki cīnīties ar viņu. Piemēram, Lommelas otrajā braucienā es biju aiz viņa, un bija patiešām grūti viņu salauzt un apsteigt."

Lommelas trase - kāda tā bija šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem? Likās, ka varbūt bija nedaudz vairāk plūdenuma nekā parasti. Vai tev tā patika un vai tā kļuva tikpat nelīdzena kā parasti?

K.R.: "Es domāju, ka šogad tā bija nelīdzenāka nekā citos gados, bet, kā tu teici, man likās, ka šogad bija vairāk plūdenuma, jo, piemēram, pagājušajā gadā bija vairāk ātro posmu, bet tad tev bija jāapstājas uz kādu 180 grādu līkumu, un šogad tas bija gandrīz kā visu laiku vidējā ātrumā iet cauri trasei. Tāpēc, manuprāt, tā bija jauka trase, tikai beigās ļoti grubuļaina."

Kā saprotu, nākamajam gadam tev ir līgums ar "Yamaha".Tu turpināsi pārstāvēt šīs krāsas, vai pareizi?

K.R.: "Jā, runājot par līgumu, es nezinu, vai varu kaut ko atklāt, jo ar to pašlaik nodarbojas mans aģents un menedžeris. Es esmu koncentrējies tikai tam, lai labi pabeigtu sezonu ar "Yamaha" komandu."

Runājot par Nāciju motokrosu ar Latvijas izlasi - ņemot vērā to, kā tu un Jānis braucat, un cerams, ka Pauls Jonass drīz varēs atgriezties, tā varētu būt patiešām spēcīga komanda. Vai tu gaidi šo pasākumu, ja reiz tiksi izraudzīts, kā tam noteikti vajadzētu būt?

K.R.: "Jā, es ceru, ka mani izraudzīsies, bet es tiešām gaidu Nāciju kausu. Vienmēr jūtos labi, pārstāvot savu valsti, tas vairs nav tikai mans vārds, ko es pārstāvu, bet gan visa valsts, tāpēc man ļoti patīk katru gadu piedalīties šajās sacīkstēs."

Izmantotie resursi:
GateDrop.com – Get the jump on Motocross...